“Push” un “pull” sistēmas pielietošana ražošanas loģistikā

Uz pieprasījumu balstīta “push” un “pull” sistēma ir divas izplatītākās ražošanas metodes. Šī sistēma tieši ietekmē krājumu pārvaldību, kas ir noliktavas stūrakmens. Vai prece ir jāizgatavo iepriekš vai brīdī, kad tā tiek iegādāta? Vienas vai otras stratēģijas izvēlei ir tālejošas sekas ne tikai attiecībā uz ražošanas metodi, bet arī uz to, kā tiek organizēta uzņēmuma noliktavas un loģistikas darbība. Šī izvēle tieši ietekmē arī izmaksas un uzņēmuma rentabilitāti.

Šajā rakstā mēs analizējam un izskaidrojam “push” sistēmas un “pull” sistēmas priekšrocības, trūkumus un atšķirības starp tām, kā arī šo sistēmu ietekmi uz katra uzņēmuma ražošanas loģistiku.

“Push” un “pull” sistēma: definīcija un atšķirības

“Push” un “pull” ir ražošanas sistēmas, ko raksturo ražošanas organizēšana, balstoties uz pieprasījumu. Šīs sistēmas atšķiras ar to, kad sākas ražošana – pirms vai pēc preces pārdošanas.

Izmantojot “push” sistēmu, prece tiek izgatavota jau iepriekš. Tāpēc šis modelis ir tieši saistīts ar prognozēto pieprasījumu, jo ir īpaši svarīgi iepriekš un īpaši precīzi zināt, kādas preces, kad un kādā daudzumā klientiem būs nepieciešamas.

Savukārt “pull” sistēmā ražošanu pielāgo faktiskajam pieprasījumam. Tas nozīmē, ka prece tiek izgatavota tikai tad, kad ir notikusi pārdošana, t.i., kad uzņēmums saņem pieprasījumu. Pēc tam klientam tiek norādīts konkrēts piegādes datums. Šo metodi, kurā netiek ņemta vērā gatavās produkcijas krājumu pieejamība, parasti izmanto uzņēmumi, kas specializējas uz precēm, kas tiek izgatavotas pēc pieprasījuma vai ir pilnībā personalizētas. Šī sistēma tiek plaši izmantota, piemēram, automobiļu rūpniecībā.

“Push” sistēma: plusi un mīnusi

Galvenā “push” sistēmas priekšrocība ir tā, ka šī sistēma samazina ražošanas izmaksas uz vienu preču vienību, jo ir iespējams ražot lielus šo preču daudzumus. To sauc par apjomradītiem ietaupījumiem: piegādātājs samazina savas izmaksas, palielinot ražošanas apjomu. Lai pielāgotos iespējamām pieprasījuma svārstībām, ir būtiski, lai ražošanas sistēma būtu ātra un elastīga. Šādā veidā uzņēmums var veikt efektīvu piegādes ķēdes iepirkumu, apmierinot pieprasījumu un līdz minimumam samazinot ekspluatācijas un uzglabāšanas izmaksas, labāk plānojot savu darbību.

Galvenais šīs stratēģijas trūkums ir saistīts ar iespējamām kļūdām pieprasījuma plānošanā, piemēram, krājumu iztrūkuma (pieprasījums pārsniedz prognozes) vai pārpalikuma (ražošanas apjoms ievērojami pārsniedz prognozēto pieprasījumu) risku.

“Pull” sistēma: plusi un mīnusi

Galvenie “pull” sistēmas plusi ir tie, ka tā novērš pārprodukciju un samazina uzglabāšanas izmaksas. Turklāt šī sistēma samazina ražošanas lielo atkarību no prognožu analīzes, kas paredz izmaiņas patērētāju paradumos. Lielākā daļa uzņēmumu, kuri izvēlas “pull” modeli, izmanto sistēmu tieši laikā (just-in-time, JIT), kas samazina pārvaldības izmaksas un ir cieši saistīta ar taupīgas loģistikas (Lean logistics) filozofiju, kuras galvenais mērķis ir samazināt loģistikas izmaksas, izslēdzot procesus, kas nerada reālu pievienoto vērtību.

Vēl viena “pull” sistēmas un ražošanas pēc pieprasījuma priekšrocība ir iespēja pielāgot preci klienta vajadzībām, kas rada konkurences priekšrocību.

Tāpat “pull” stratēģija parasti tiek izmantota, izvēloties ilgtspējīgākas loģistikas prakses, kuru mērķis ir līdz minimumam samazināt preču ražošanas un uzglabāšanas ietekmi uz apkārtējo vidi.

Lielākais “pull” sistēmas trūkums parasti ir tas, ka tā prasa ilgāku ražošanas laiku, liekot uzņēmumiem informēt klientus, ka preces netiks piegādātas nekavējoties. Turklāt palielinās vienas preču vienības ražošanas izmaksas: preces netiek ražotas masveidā, un tādējādi nav iespējams izmantot apjomradītus ietaupījumus.

Loģistikas darbību pielāgošana “push” vai “pull” stratēģijai

Loģistikā “push” vai “pull” sistēmas izvēle ietekmē dažādus noliktavas raksturlielumus un darbības.

• Uzglabāšanas kapacitāte: izvēloties “push” sistēmu, ir nepieciešama lielāka uzglabāšanas telpa, jo visi prognozējamā pieprasījuma apmierināšanai saražotie krājumi tiek uzglabāti noliktavā. Noliktavas telpu optimizācijai ideāli piemēroti ir iebraucamie palešu plaukti.
• Pasūtījumu sagatavošana: īstenojot “pull” stratēģiju, pasūtījumu sagatavošanai jābūt elastīgai un efektīvai, lai savlaicīgi apgādātu ražošanas līnijas ar nepieciešamajām precēm.
• Pārvietošanās plūsmas: izmantojot automatizētas uzglabāšanas sistēmas un kravu pārvietošanas iekārtas, piemēram, palešu konveijerus un elektrificētas monosliedes, noliktava tiek efektīvi savienota ar ražotni, kas ir īpaši svarīgi jebkurā “pull” modelī.
• Krājumu pārvaldība: neatkarīgi no izmantotās stratēģijas, ir svarīgi reģistrēt visas preču kustības noliktavā un vienlaikus novērtēt noliktavā esošo preču daudzumu. Šajā nolūkā ir īpaši ieteicams papildus ERP (uzņēmuma resursu plānošanas) un MRP (materiālu prasību plānošanas) sistēmai uzstādīt noliktavas pārvaldības sistēmu (WMS).

Visu uzņēmumu loģistikas darbības ir tieši saistītas ar pieņemto ražošanas stratēģiju. Tāpēc ir īpaši svarīgi pielāgot šo stratēģiju, lai palielinātu piegādes ķēdes efektivitāti.

“Push” un “pull” sistēmas piemēri

Ražošanas sistēmas izvēli galvenokārt nosaka ražoto preču veids un to pieprasījuma līmenis.

Parasti “push” modeli izmanto nozarēs vai uzņēmumos, kuros ir vieglāk prognozēt pieprasījumu, piemēram, tādos, kuros ir īpaši sezonāli produkti. Kā piemēru var minēt Schaal Chocolatier, vadošo franču gardēžu šokolādes ražotāju, kurš izmanto “push” ražošanas sistēmu, lai paredzētu pieprasījuma pieaugumu konkrētos gada periodos, jo īpaši Lieldienu un Ziemassvētku sezonā. Lai uzturētu efektīvu piegādes ķēdi, Schaal Chocolatier izmanto mūsdienīgu, augsto tehnoloģiju automatizētu uzglabāšanas un izgūšanas sistēmu (AS/RS) paletēm, ko uzstādīja Mecalux Group.

“Pull” metode ir īpaši piemērota uzņēmumiem, kuri pārdod preces ar augstām ražošanas izmaksām, jo būtu nepraktiski tos turēt noliktavā, gaidot pārdošanu. Šī stratēģija tiek izmantota arī precēm ar augstu personalizācijas pakāpi, lai pēc iespējas vairāk pielāgotos klientu prasībām. Tas attiecas, piemēram, uz mēbeļu ražotāju Forma 5. Visas loģistikas darbības tiek veiktas tieši laikā. Tas nozīmē, ka Mecalux noliktavas pārvaldības sistēma Easy WMS savieno ražotni ar 35 piegādātāju noliktavām, lai Forma 5 varētu savlaicīgi saņemt tai nepieciešamos pusfabrikātus.

Ir arī nozares, kurās tiek izmantota kombinētā “push” un “pull” pārvaldības stratēģija. Piemēram, autobūves nozarē tiek ražoti transportlīdzekļi ar noteiktām funkcijām (“push” sistēma). Tomēr pēc pieprasījuma šī nozare ražo arī citas automašīnas ar personalizētām īpašībām (“pull” sistēma). Izraēlas automobiļu ražotājam Zbeda Group ir miniload sistēma (AS/RS sistēma kastēm), kuru arī izstrādāja un uzstādīja Mecalux Group un kura apgādā ražošanas līnijas, ražojot gan automobiļus pēc pieprasījuma, gan sērijveidā automašīnas.

Stratēģijas, kas pielāgotas ražošanas loģistikas prasībām

Pareiza iepirkumu pārvaldība un veiksmīga pieprasījuma prognozēšanas un tā ietekmes uz krājumiem kontrole ir galvenie loģistikas uzdevumi jebkuram ražotājam. Tomēr šo prasību specifiku noteiks uzņēmuma ražošanas stratēģija.

Ja apsverat “push” vai “pull” sistēmas ieviešanu, bet jūsu intraloģistikas darbības nav pilnībā piemērotas šim uzdevumam, sazinieties ar Mecalux. Viens no mūsu ekspertu konsultantiem palīdzēs jums atrast efektīvāko risinājumu jūsu uzņēmuma vajadzībām.