Resursu koplietošanas ietekmes kvantificēšana kopīgā noliktavā

Piegādes ķēdē ir iesaistīti daudzi dalībnieki, un to sadarbība var uzlabot to darbību. Loģistikas objektos organizācijas var sadarboties, kopīgi izmantojot tādus resursus kā uzglabāšanas telpas, pasūtījumu komplektētāji vai doku durvis. Šī prakse samazina gan darbaspēka, gan noliktavas izmaksas.

Ir vairāki veidi, kā panākt sadarbību loģistikas centros. Mazumtirgotāji, piemēram, var koordinēt līgumu slēgšanu ar loģistikas pakalpojumu sniedzēju (LPS), lai pārvaldītu koplietošanas noliktavu. Kimberly-Clark un Unilever izmantoja šo stratēģiju ar Kuehne+Nagel. LPS izveidoja kopīgu konsolidācijas centru, kas uzglabā un izplata šo ražotāju gatavos produktus. Tā kā 60–70% šo divu uzņēmumu klientu pārklājas, tie varēja apvienot transporta un noliktavu darbību. Rezultātā viņi panāca ietaupījumus gan uzglabāšanas, gan izplatīšanas posmā.

Vēl viena iespēja ir izmantot pilsētu konsolidācijas centru (PKC). Daudzas pašvaldības ir izveidojušas PKC, reaģējot uz pilsētas kravu pārvadājumu apjoma pieaugumu un lai mazinātu negatīvās sekas, piemēram, trokšņa piesārņojumu.

Visbeidzot, organizācijas var izmantot daudzlietotāju noliktavas, kas pieder LPS. Šajos centros vienlaicīgi tiek uzglabātas vairāku uzņēmumu preces un tiek piedāvāta lielāka elastība attiecībā uz uzglabāšanas telpu. Tomēr, salīdzinot ar privātām noliktavām, tās parasti rada arī lielākas izmaksas par vienu uzglabāšanas vai preču pārvietošanas vienību.

Mūsu pētījums ir vērsts uz sadarbības noliktavu ar šādām īpašībām, kas ir līdzīga CEVA Logistics pārvaldītajai noliktavai. Mēs pētījām, kāda ietekme ir resursu koplietošanai starp šādas noliktavas klientiem, nevis to, ka katrai pusei tiek atvēlēts konkrēts apjoms.

Darbaspēks un telpa

Izmaksas galvenokārt nosaka darbaspēks un platība. Parasti pasūtījumu komplektēšana ir darbietilpīgākā un dārgākā darbība noliktavās. Parasti pasūtījumi, kas paredzēti konkrētai kravas automašīnai, tiek novietoti pagaidu uzglabāšanas vietā pie doka durvīm, līdz ir nokomplektēti visi nepieciešamie pasūtījumi šim transportlīdzeklim. Taču šī telpa bieži vien ir ierobežota, salīdzinot ar noliktavas ikdienas pasūtījumu komplektēšanas apjomu.

Mēs analizējām resursu koplietošanas ietekmi, piemēram, pasūtījumu komplektētājus un doku durvis. Par katra uzņēmuma galveno darbības rādītāju gan sadarbības, gan nesadarbošanās scenārijos mēs uzskatījām kopējo kavēšanos ar kravas automašīnu iekraušanu. Mūsu galvenie mērķi bija noskaidrot, vai sadarbība uzlabo iesaistīto noliktavu vispārējo veiktspēju un kādos apstākļos šī prakse ir visizdevīgākā. Mēs pieņēmām, ka kravas automašīnām nav atļauts izbraukt pirms noteiktā laika.

Pirmkārt, mēs salīdzinājām noliktavas, kas sadarbojas un nesadarbojas, izmantojot skaitļošanas eksperimentu. Mēs izveidojām 260 nejaušus gadījumus un pēc tam pētījām, kādas priekšrocības sniedz konkrētu uzdevumu veikšana sadarbībā. Šim nolūkam mēs izmantojām datu kopu, ko sniedza mazumtirgotājs ar vairākām darbībām Rietumeiropā, lai iegūtu reālas mūsu parametru vērtības. Dati attiecās uz komplektēšanas un nosūtīšanas darbībām, kas viena mēneša laikā tika veiktas četrās uzņēmuma noliktavās.

Mēs koncentrējāmies uz trim raksturlielumiem, kas ir būtiski svarīgi noliktavām, jo tie varētu potenciāli radīt sastrēgumus: komplektētāju noslogotību, doku noslogotību un darba slodzi uz vienu kravas automašīnu. Katram aspektam tika definēti pieci līmeņi, un pēc tam katram līmenim tika ģenerēti 20 nejauši gadījumi. Sadarbojoties uzņēmumiem, tie varētu sasniegt dažādus rezultātus. Piemēram, kamēr viens var novērot kavējumu samazināšanos, cits var reģistrēt lielākus kavējumus. Tāpēc mēs pētījumam pievienojām ierobežojumus, lai nodrošinātu, ka nevienai no iesaistītajām pusēm sadarbības rezultātā nepalielinās kavējumu skaits.

Komplektētāju koplietošanas priekšrocības

Mēs pētījām sadarbības vērtību un to, kā tā ietekmē kravas automašīnu kavējumus. Scenārijā ar “kopīgiem komplektētājiem” mēs pieņēmām, ka komplektētāji ir vienīgais kopīgais uzņēmumu izmantotais resurss. Attiecībā uz “koplietošanas dokiem” mēs uzskatījām, ka organizācijas koplieto tikai dokus. Visos gadījumos (kā parādīts attēlā) sadarbība ļāva samazināt kopējo kravas automobiļu kavējumu par vismaz 32%, un vidēji tie uzlabojās par 61%. Tāpat mēs novērojām, ka izmantojot tikai komplektētājus, bija lielāka ietekme nekā kopīgi izmantojot tikai doka durvis. 80% gadījumu, koplietojot tikai komplektētājus, tika panākts tāds pats uzlabojums kā pilnīgas sadarbības gadījumā.

Rezultāti rāda, ka maksimālais ieguvums no sadarbības tiek gūts, ja ir vidēja līmeņa komplektētāju izmantojums (aptuveni 60–70%). Tomēr līmeņos, kuros strādā mazāks komplektētāju skaits, varētu būt izdevīgāk izmantot koplietošanas doka durvis, jo tas paātrina nosūtīšanas procesu. Ja doka durvis tiek izmantotas kopā, nesadarbojoties komplektēšanas procesā, ir nepieciešams mazāk vietas, lai pabeigtu darbību. Visos pētījumā aplūkotajos gadījumos tika ietaupīts vismaz 20% no doku durvju skaita, un vidējais samazinājums bija 32%.

Galu galā secinājumi liecina, ka 30% uzlabojumu, ko nodrošina pilnīga sadarbība, var panākt, kopīgi izmantojot tikai dokus. Tomēr kopīga tikai komplektētāju izmantošana ir izdevīgāka nekā tikai kopīga doku izmantošana. Turklāt sadarbība ir daudz izdevīgāka, ja uzņēmumiem ir savstarpēji papildinoši pieprasījuma modeļi un prasības pēc resursiem.

 

---

 

 

---

 

Sākotnējā publikācija:

Jamili, Negin, Van den Berg, Pieter L., De Koster, René. 2022. “Quantifying the impact of sharing resources in a collaborative warehouse”. European Journal of Operational Research, 302 (Elsevier).