Inventarizācijas veidi loģistikā: klasifikācija un pielietojums

Loģistikā tiek izmantoti dažādi inventarizācijas veidi, un tos var iedalīt kategorijās atkarībā no dažādiem mainīgajiem lielumiem, piemēram, inventarizāciju biežuma, ar kādu tās tiek veiktas, vai katrā inventarizācijā iekļautajām noliktavas uzskaites vienībām (SKU).

Kāds ir inventarizācijas mērķis? Pateicoties krājumu pārvaldībai, ir iespējams atklāt kļūdas un loģistikas problēmas, piemēram, marķēšanas kļūdas, SKU skaita neatbilstības, komplektēšanas kļūdas u.c.

Bet kādi ir dažādi inventarizācijas veidi un kā tos var klasificēt? Kādi inventarizācijas veidi ir vispiemērotākie dažādām vajadzībām un situācijām? Šajā rakstā mēs to izskatām, analizējot dažādus inventarizācijas veidus atkarībā no taksācijas perioda, preču veida un funkcijas.

Inventarizācija pēc taksācijas periodiem

Šis inventarizācijas veids attiecas uz laiku, kad tā tiek veikta saistībā ar uzņēmuma finanšu gadu:

• sākuma inventarizācija: tiek veikta pārskata perioda sākumā un pirms papildu krājumu iegādes vai pārdošanas;
• beigu inventarizācija: tiek veikta finanšu gada beigās vai katra gada beigās, lai noskaidrotu, kādi resursi un/vai preces ir iegūtas pēc visu saimniecisko darbību veikšanas.

Finanšu gada beigu inventarizācija nosaka nākamā taksācijas perioda sākuma inventarizāciju.

Inventarizācija pēc biežuma

Ņemot vērā to, cik regulāri tiek veiktas inventarizācijas, var izdalīt četrus inventarizācijas veidus:

• ikgadēja inventarizācija: tiek veikta reizi gadā, lai apstiprinātu grāmatvedības dokumentos norādītos rezultātus;
• periodiska inventarizācija: tiek veikta vairākas reizes gadā ar iepriekš noteiktiem intervāliem, un tā ietver visu uzglabājamo noliktavas vienību uzskaiti;
• cikliska inventarizācija: balstās uz dažādu noliktavas vienību grupu regulāru ciklisku uzskaitīšanu gada laikā. Atšķirībā no periodiskās inventarizācijas, šajā inventarizācijas veidā prioritizē noteiktu SKU uzskaitīšanu (atkarībā no to vērtības, apgrozījuma, derīguma termiņa utt.);
• nepārtraukta inventarizācija (pazīstama arī kā reāllaika inventarizācija): uzskaitīšanas dati tiek nepārtraukti atjaunināti, reģistrējot katras preces ievešanu un izvešanu un reāllaika režīmā atspoguļojot pieejamos faktiskos krājumus. Tas ir inventarizācijas veids, kas atbalsta Logistics 4.0 ar digitālu informācijas pārvaldību, izmantojot noliktavas pārvaldības sistēmu (WMS) un ieviešot automatizētas uzglabāšanas un izgūšanas sistēmas (AS/RS).

Katrs uzņēmums nosaka, cik bieži tas veiks inventarizāciju, balstoties uz savām vajadzībām un resursiem.

Inventarizācija pēc preču veida

Inventarizācija var tikt veikta arī pēc uzglabājamo preču veida. Šos inventarizācijas veidus var iedalīt šādi:

• izejvielu inventarizācija: nosaka galaprodukta ražošanai izmantoto izejvielu pieejamos krājumus;
• rūpnīcas krājumu inventarizācija: reģistrē visus ražošanas procesā izmantotos materiālus, kurus to īpašību dēļ nevar precīzi noteikt (piemēram, uzgriežņus un skrūves vai krāsas);
• ražošanas procesā esošo produktu inventerizācija: ietver pusfabrikātus, t.i., produktus, kas vēl atrodas ražošanas procesā;
• gatavās produkcijas inventarizācija: uzskaita jau gatavās preces, kas pieejamas iegādei;
• preču inventarizācija: uzskaita preces, kas iegādātas, lai vēlāk tiktu pārdotas, neveicot nekādas šo preču izmaiņas.

Kā redzams, preču veids nosaka uzglabāšanas sistēmas izvēli atkarībā no tā, kā tiek veikta katra darbība, ieskaitot veicamās inventarizācijas veidu.

Inventarizācija pēc funkcijas

Atsevišķus inventarizācijas veidus var iedalīt kategorijās atkarībā no tiem piešķirtās funkcijas. Var izdalīt šādus inventarizācijas veidus:

• tranzītā esošo krājumu inventarizācija: nosaka, cik daudz preču un materiālu ir ceļā uz noliktavu vai ir pasūtīti no piegādātājiem. Dažkārt situācijās, kad preču plūsma ir lēna, preces jāpārvieto lielos attālumos vai tās iziet dažādus piegādes ķēdes posmus, tranzīta krājumi var pārsniegt uzglabātos krājumus;
• drošības krājumu (jeb rezerves krājumu) inventarizācija: reģistrē preces un izejvielas, kas uzņēmumam ir uz vietas, lai mazinātu jebkādas problēmas ražošanas procesā, piegādātāju kavējumus vai neparedzētu pieprasījuma pieaugumu. Šīs preces un izejvielas veido uzņēmuma drošības krājumus, kuru mērķis ir novērst krājumu iztrūkumu;
• sezonas inventarizācija: uzskaita noliktavas vienības, kuras tiek uzglabātas, lai apmierinātu nākotnes pieprasījumu, kas ir pilnībā paredzams un parasti sezonāls. Šī paredzamība to atšķir no drošības krājumiem, kas ir domāti neparedzētiem gadījumiem;
• sadalīšanas inventarizācija: tiek izmantota, lai sadalītu krājumus, kas nepieciešami diviem ražošanas procesiem ar atšķirīgu ražošanas ātrumu. Šādā veidā katrs process darbojas neatkarīgi un ar noteiktu preču daudzumu.

Katrs inventarizācijas veids pilda konkrētu funkciju, vienlaikus apmierinot konkrētas loģistikas vajadzības, piemēram, ražošanas apgādi, preču saņemšanu no piegādātājiem vai pieprasījuma pieauguma apmierināšanu.

Citi inventarizācijas veidi

Pastāv vairāki citi inventarizācijas veidi, kas jāņem vērā:

• regulāra vai cikliska krājumu inventarizācija: reģistrē noliktavas vienības, kas nepieciešamas pieprasījuma apmierināšanai krājumu papildināšanas laikā;
• nederīgu krājumu inventarizācija: aptver noliktavas vienības, kuras kādu iemeslu dēļ nevar pārdot (beidzies derīguma termiņš, nolietojums, bojājumi u.c.). Šāda veida inventarizācija vienmēr rada zaudējumus;
• pieejamo krājumu inventarizācija: ietver preces, kas ir pieejamas, kad ir nepieciešams apmierināt pārdošanas vai ražošanas vajadzības;
• plūsmas inventarizācija: ietver SKU, kas drīzumā nonāks ražošanas līnijā;
• karantīnas inventarizācija: atspoguļo noliktavas vienības, kas pirms to izmantošanas ir noteiktu laiku jāuzglabā;
• fiziska inventarizācija: sastāv no manuālas SKU vienību secīgas uzskaites to reģistrācijai.

Papildus dažādajiem pieejamajiem inventarizācijas veidiem ir svarīgi ņemt vērā uzņēmuma raksturu un uzņēmējdarbības modeli.

Kāds inventarizācijas veids jāizvēlas?

Viena vai cita inventarizācijas veida izvēle ir atkarīga no uzņēmuma vajadzībām un resursiem, kas tam ir pieejami inventarizācijas veikšanai.

Tāpēc, pirms pieņemt lēmumu par to, kāda veida inventarizāciju izmantot, ir svarīgi izskatīt vairākus aspektus, piemēram, inventarizācijas mērķi, uzglabājamo SKU vienību veidu, uzņēmējdarbības veidu un uzņēmuma darbības dinamiku.

Piemēram, noliktavā, kurā tiek uzglabāts neliels skaits SKU un ir īpaši mazas preču pārvietošanas plūsmas, iespējams, pietiktu ar samērā regulāru periodisku inventarizāciju veikšanu. Savukārt uzņēmumā ar daudzām noliktavas vienībām un augstu ikdienas aktivitāti vislabāk būtu ieviest nepārtrauktu inventarizāciju, lai novērstu kļūdas, kas ietekmē ikdienas darbības.

Efektivitātes optimizācija: visu inventarizācijas veidu kopīgs mērķis

Kā jau tika minēts, pastāv dažādi inventarizācijas veidi atkarībā no mērķa, biežuma, preču veida utt. Tomēr tiem visiem ir viens mērķis — optimizēt krājumu uzglabāšanu un pārvaldību, lai nodrošinātu vislabāko iespējamo apkalpošanu. Tāpēc galvenais loģistikas uzdevums jebkuram uzņēmumam ir izvēlēties tādu inventarizācijas veidu, kas maksimāli palielinātu efektivitāti.

Šajā ziņā, neraugoties uz daudzveidīgajām loģistikas vajadzībām, automatizācija ir reāla loģistikas priekšrocība. Automatizācija ne tikai uzlabo pārvaldību un precizitāti, bet arī optimizē inventarizācijas veikšanai nepieciešamo laiku. Tādas noliktavas pārvaldības sistēmas kā Easy WMS ieviešana garantē dažāda veida inventarizācijas automatizāciju, padarot šo procesu ātru un efektīvu.

Sazinieties ar mums. Viens no mūsu ekspertiem konsultantiem parādīs, kā Easy WMS var palīdzēt jums automatizēt krājumu pārvaldību, uzlabojot inventarizāciju efektivitāti un veicinot jūsu uzņēmējdarbību.