Kas ir 'cross-docking'? Tās veidi un darbības princips

Cross-docking (pārkraušana) ir pasūtījumu sagatavošanas process, kurā preces tiek izsniegtas tieši lietotājam, iepriekš tās neglabājot. Nav būtiski, vai tās ir izejvielas, gatavas preces vai komponenti, un vai tās ir paredzētas rūpnīcām, fiziskiem veikaliem vai patērētājiem. Pārkraušanu var pielāgot jebkurai no šīm situācijām.

Saskaņā ar cross-docking stratēģiju preces noliktavā atrodas ļoti īsu laiku pēc to saņemšanas. Turklāt preces netiek novietotas uz jūsu plauktiem, un tādējādi tiek izlaists komplektēšanas process. Termins cross-docking ir aizgūts no šī alternatīvā procesa, jo pamatā preces tikai šķērso cross-docking vietu, bet netiek uzglabātas.

Turpinājumā ir aprakstīts, kad šī loģistikas darbība ir noderīga, un aplūkoti visbiežāk izmantotie cross-docking veidi.

Kā notiek 'cross-docking' operācijas?

Tradicionālajā piegādes ķēdē noliktava ir galvenais posms, kas savieno piegādātājus (piedāvājumu) ar patērētājiem (pieprasījumu). Šī plūsma nav nepārtraukta, jo piedāvājums un pieprasījums nav sinhronizēti, un noliktava ir centrālais posms. Tajā preces tiek glabātas līdz brīdim, kad tiek saņemts pasūtījums.

Tomēr loģistikā izmantoto informācijas sistēmu un programmatūras attīstības ietekmē ir radītas ievērojami daudzpusīgākas un integrētākas piegādes ķēdes. Tieši tāpēc cross-docking pieeja ir kļuvusi iecienīta. Lai tā būtu efektīva, ir nepieciešama visu iesaistīto pušu – piegādātāju, noliktavu, pārvadātāju un lietotāju – nevainojami koordinēta sadarbība.

Turklāt pašā noliktavā ir nepieciešama efektīva noliktavas pārvaldības sistēma, kas ir neaizstājams rīks, lai efektīvi reaģētu uz cross-docking prasībām.

'Cross-docking' posmi

Ir šādi galvenie cross-docking operāciju posmi:

• piegāžu programmēšana atkarībā no piegādātājiem;
• preču saņemšana noliktavā;
• saņemtās kravas reģistrēšana un pārskatīšana kā daļa no kvalitātes kontroles procesa;
• preču pārpakošana, pasūtījumu apvienošana (ja nepieciešams) un nosūtīšana.

'Cross-docking' veidi

Cross-docking darbības var veikt ar dažādām kravas vienībām (paletēm, kastēm, komplektiem utt.). Ir vairāki veidi, kā organizēt dažādus cross-docking veidus. Turpinājumā ir aprakstītas darbības, kas jāveic cross-docking procesā.

1. 'Cross-docking' ar iepriekšēju sagatavošanu

Iepriekšēja sagatavošana ir vienkāršākais cross-docking modelis. Šajā režīmā piegādātājs jau ir sagatavojis un sakārtojis kravas vienības, ņemot vērā gala pieprasījumu. Tādējādi cross-docking ir saistīta tikai ar preču saņemšanu un nosūtīšanu, neiesaistot noliktavas darbiniekus.

2. Konsolidēta 'cross-docking'

Izmantojot konsolidētas cross-docking modeli, noliktavā saņemtās preces ir jāpielāgo patērētāja prasībām. Pēc tam saņemtās kravas vienības tiek pārvietotas uz cross-docking vai sagatavošanas zonu, kur tās tiek pārbaudītas un pielāgotas saņemtajiem pasūtījumiem.

Tas var ietvert palešu salikšanu no mazākām kravas vienībām vai otrādi – preču sadalīšanu atsevišķos iepakojumos vai preču komplektos.

3. Hibrīda 'cross-docking'

Šī ir sarežģītāka cross-docking metode, kas paredz pasūtījumu sagatavošanu sagatavošanas zonā, izmantojot daļu preču no saņemtajām kravas automašīnām un daļu no noliktavā uzglabātajiem krājumiem. Šādos gadījumos saņemtās preces var tikt pārvietotas uz pagaidu uzglabāšanas zonu, nevis tikt uzreiz pārkrautas.

Šī cross-docking metode ir daudzpusīgāka, tāpēc ir piemērota izmantošanai dažādās situācijas. Tomēr ir nepieciešama arī visu ar šo metodi saistīto uzdevumu efektīva pārvaldība.

Cross-docking nav jauna koncepcija, bet daudzi uzņēmumi to izmanto, lai pielāgotu darbību savu daudzkanālu piegādes ķēdes vajadzībām. Jebkurā gadījumā, pirms tās iekļaušanas savā pasūtījumu komplektēšanas stratēģijā, ir svarīgi izprast, kādas ir cross-docking priekšrocības un trūkumi un kādās situācijās tā ir noderīga uzņēmējdarbības taktika. Tikai tādā veidā varat noteikt, vai šī metode ir piemērota jūsu uzņēmumam.